tā
Māris Čepulis
Aukstā zemnieku mājā notarkšķ metāla mehāniskais modinātājpulkstenis. Iečīkstas babas metāla gultas atsperes. Tad viņa apģērbjas, ieauj kājas kalašās un aiziet uz virtuvi. Paņem žagaru klēpi, laikraksta „Patiesība” strēmeli un atver krāsns čuguna durtiņas, kas skaļi nočīkst. Iekur. Sārtas atblāzmas glāsta viņas grumbainos vaigus, pieri. Norūpējušās acis kādu laiku vēro degšanu.
Lēni. Pagales sprakšķ. Caur krāsns durtiņu šķirbām izsprukuši sarkani punktiņi piezemējas uz klona. Pat tagad (pēc 25 gadiem), to atceroties, pārņem tīkams rīta snaudiens. Zinu, ka baba pa gurkstošu sniegu devās uz kūti. Tur ielēja putru sivēniem, nobēra vistām graudus. Nosvieda siena klēpi tolei. Un, teikdama „Šū”, padzina malā, pielaizdama grūsnu govi. Tad vēl no pagraba izvilka pāris bietes un nometa lopiem – desertam. Tad viņa aizgāja un no dziļas akas (14 grodu) pasmēlusi ūdeni padzirdīja visus lopiņus.
– Bērni, celieties, buļbes jau uz galda – aizgaiņāja snaudu līksma, skanīga babas balss. Viņa zināja, ka tas ir viens no mūsu mīļākajiem ēdieniem. Un, ka mājās (pilsētā), mums neviens tā netaisīs. Paberzējuši acis un apslapinājuši ar ledainu ūdeni, steidzām pie galda. Imam buļbes un pūsdmai ēdam.
– Atgrieziet sviestu, – padod uz šķīvja tikai vakar sakultu smaržīgu, sāļu sviesta gabalu. Pati atsēžas stūrī starp ledusskapi un galdu un skatās, kā mēs izstiepuši lūpas, lai neapdedzinātos, cenšamies iekost kartupeļos. - Nu, tak tās ogles noskrāpējiet, - atņem viņa no brāļa kartupeli, un veikli ar nazi nokasa apogļojušos daļu. Sēž un pavada katru mūsu kustību ar siltu, gādīgu skatienu. Tie bija paši brīnišķīgākie rīti pie babas. Jā, Baba. Ne vecmāmiņa. Vecmāmiņa man bija kaut kāds svešs, viļņiešu vārds.
Viņa neticēja dievam. Neatbalstīja nekādas partijas. Nebija neviena pusē. Viņa vienkārši neatlaidīgi un pacietīgi rūpējās par mājām. Mājām, kurās mēs vienmēr jutāmies droši un mīlēti. Tās mājas vienmēr saglabāsies manās atmiņās. Es ceru izveidot šādas mājas saviem bērniem. Tādas mājas novēlu arī jums.
SIA DEEMARQUE tika dibināta 2014. gadā un kopš tā laika tas ir bijis ar vairākiem izaicinājumiem un pārbaudījumiem pilns ceļš. Ar bezgalīgām kafijas krūzēm, caur bezmiega naktīm un sarežģītu projektu jūru, mēs redzējām, kopā izdzīvojām lielāko ekonomisko krīzi, būvniecības panīkšanu, šībrīža tehnoloģiju revolūciju. Jau no paša sākuma mēs bijām uzticīgi savām pamatvērtībām – nevainojamai klientu apkalpošanai un savas, kā ekspertu, kvalifikācijas celšanai.
Mēs esam pateicīgi visiem saviem klientiem, kuri ir palīdzējuši mums augt. Cerams, ka arī turpmāk būsiet mūsu uzņēmuma stāsta daļa.
Mūsu iekšējā kultūra, tradīcijas un attiecības ir pamats, uz kura būvējam savu identitāti un uzņēmuma panākumus. Mēs uzskatām, ka tikai laimīgi darbinieki var padarīt mūsu klientus laimīgus.
Augsta projektu kvalitāte un precizitāte – tie ir galvenie faktori, kas atšķir mūs no konkurentiem.
Mēs augam kā uzņēmums tikai tad, kad mēs augam kā personības.
Jānis Kononovs
Vēlies vairāk uzzināt par Majuprojekti.lv darbību?
Tev ir sūdzības vai ieteikumi, kā uzlabot uzņēmuma
darbību vai tās procesus, uzraksti man personīgi vēstuli.