Aktīviem cilvēkiem – pasīvās mājas

Ļoti ekonomiskās pasīvās mājas ir nākotnes būves, kas arī pēc desmit gadiem, visticamāk, vēl joprojām tiks uzskatītas par jaunumu mājokļu tirgū, kā arī pieprasījums pēc tām tikai pieaugs.   

 

Trīsistabu dzīvokļa vietā – pasīvā māja

Rīdzinieks Kārlis ir topošās pasīvās mājas saimnieks Imantas mikrorajonā. Līdz mājas – vēl jo vairāk pasīvās – būvēšanai Kārlis nogājis patiešām garu ceļu. Ideja par šādu mājokli viņam radās vēl pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes perioda. Pieaugot Kārļa ģimenei, radās nepieciešamība arī pēc plašāka mājokļa. Tomēr tālajā 2008. gada vasarā aptuveni 80 m² lielais trīsistabu dzīvoklis Kārļa ģimenei izmaksāja vairāk nekā 115 000 EUR, piedevām šī summa neietvēra apdari, kura dzīvoklī tad nebija atjaunota.

„Man šķita, ka tāda cena par dzīvokli ir gluži neprātīga. Par līdzīgu summu, neskaitot zemes gabala iegādi, tolaik bija iespējams uzbūvēt platībā divreiz lielāku māju. Tomēr mājām tolaik redzēju vienu ārkārtīgi lielu trūkumi – dārgo apkuri. Mani draugi un paziņas, kuri bija māju īpašnieki, par to maksāja tuvu pie 300 eiro mēnesī un pat vairāk. Tāpēc es sāku izpētīt variantus, kā uzbūvēt daudz siltāku ēku. Tā 2009. gada sākumā uzzināju par pasīvajām mājām,” par savu izvēli stāsta saimnieks.

Kā daudzi latvieši, kuri noliedz visu, kas ir jauns, Kārlim sākotnēji bija grūti noticēt pasīvā mājokļa idejai. Viņam šķita, ka daudzkārt biezākie siltināmie slāņi nekā parasti, īpašā ēkas necaurlaidība, rekuperācijas ventilācijas sistēma un kamīna neesamība mājā ir diezgan absurds un sarežģīti īstenojams projekts, kas, piedevām, dārgi izmaksās. Tomēr pēc mēnešiem ilgas izpētes dažādos forumos interneta dzīlēs viņa skatījums mainījās.

„Es nolēmu, ka, ja jau izvēlos projektēt un būvēt māju, tad izvēlēšos tikai pasīvo. Tomēr tajā laikā sertificētu pasīvo māju ekspertu Latvijā nebija gandrīz neviena, bet esošie par projektiem prasīja summu, sākot no 10 tūkstošiem eiro. Par laimi, internetā veiksmīgi izdevās iepazīties ar īstajiem cilvēkiem, kuri man palīdzēja piepildīt šo sapni.”

 

Apetīte rodas ēdot

Nelielās mājas projekta izveidei tika piesaistīts arhitekts, un pieaicinātais projektētājs veica aprēķinus, pielietojot PHPP datorprogrammu (“Passive House Planning Package” – pasīvās mājas plānošana pakete). Tā 2012. gada rudenī dzima pirmās idejas.

Balstoties uz pirmo Latvijā uzbūvēto pasīvo māju pieredzi, saimnieks uzskatīja, ka viņa topošajam diezgan siltajam un ekonomiskajam mājoklim pietiks ar 30–35 cm biezu grīdās ieklātu putuplasta slāni, uz sienām izlīmēt neoporu 30 cm biezumā, jumtu siltināt ar 40–45 cm biezu vates kārtu.

„Izrādās, ka es stipri kļūdījos. Ievadot datus PHPP programmā, atklājās, ka ēkas apkurei nepieciešamā enerģija ir 30 kWh/m². Pie tam situāciju pasliktināja fakts, ka māja tika būvēta pieticīgā 6 ārus lielā zemes gabalā, kura novietojuma dēļ daļu no saules siltuma “apēda” kaimiņmājas tās austrumu un dienvidu pusē.

Kaimiņbūve mājai blakus esošā kalna galā aizsedza aptuveni 23% no saules siltuma, kas tai pienāktos gadā. Lai arī dienvidu pusē kaimiņu nav, modelējot vienkāršu situāciju, PHPP programma parādīja, ka gadījumā, ja tāds rastos, tas potenciāli varētu aizsegt aptuveni 29% saules siltuma. Tas ir nelāgi, tomēr no apstākļiem neizbēgt,” projektētāju sniegtos rezultātus un īslaicīgo vilšanos atceras Kārlis.

Veicot pirmos aprēķinus, tāpat netika ņemts vērā tas, ka mazais zemes gabals nav vērsts precīzi uz dienvidiem. Tomēr pēc vajadzīgo korekciju veikšanas noskaidrojās, ka mājai nepieciešamais enerģijas daudzums samazinājies līdz 21 kWh/m². Vēl vairāk samazināt mājas enerģijas patēriņu un tiekties pēc pasīvās mājas standarta vecās visai grūti, tomēr mērķis galu galā tika sasniegts. 

 

Vājākais punkts mājā  – pamati

Kārlis bija iecerējis, ka ģimenes māja pacelsies uz pasīvajām būvēm tik raksturīgajiem un visbiežāk izmantotajiem plākšņu pamatiem, taču plānu nācās mainīt un tā vietā izmantot urbpāļus. Šādu risinājumu izvēlēties lika nelabvēlīgie mājas atrašanās vietas ģeoloģiskie apstākļi.

„Ģeoloģiskā izpēte, norokot 40 cm no mājas vietas virsējā augsnes slāņa, parādīja, ka vienā zemes gabala stūrī ir sasniedzama nepieciešamās stiprības grunts, bet otrā pusē vajadzētu rakties vairāk nekā divarpus metru dziļumā. Turklāt visā teritorijas platībā smiltis bija pieblietētas, nenorokot augsni, kas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk šī zemes kārta varētu sākt pūt. Tādēļ, lai izveidotu plākšņu pamatus, būtu vajadzējis izrakt aptuveni 3 m dziļu būvbedri, uzbērt daudzus smilšu slāņus un pieblietēt tos. Tas būtu izmaksājis ļoti dārgi. Vārdu sakot, papildu zemes darbu dēļ man plākšņu pamati būtu izmaksājuši daudz vairāk, tomēr riskēt un būvēt māju uz nestabilas zemes toreiz bažījos,” skaidro Kārlis.

 

Neprasmīgi celtnieki – duncis mugurā, būvējot pasīvo māju

Projektēt pasīvo māju, pēc Kārļa domām, ir ne tikai viegli, bet arī patīkami. Tomēr rozā brilles nākas noņemt brīdī, kad uzsākta būvēšana. Viena no, iespējams, lielākajām likstām ir defekti būvniecības procesā. Redz, bieži vien būvnieki ir pieraduši būvēt tā, kā ir pieraduši, un tas, ka pasīvā māja prasa ļoti rūpīgu un precīzu darbu, viņiem var būt liels pārsteigums.

Saimnieks guva mācību tad, kad, dodoties gandrīz nedēļu ilgā atvaļinājumā, viņš nolīgtā uzņēmuma strādniekus atstāja neuzraudzītus siltināt mājas pamatus. Atgriezies viņš konstatēja, ka strādnieki diemžēl savu darbu bija paveikuši tik slikti, ka nācās ātri un pat visai nedraudzīgi šķirties. Par laimi, defekts tika novērsts, piedevām, ārkārtīgi rūpīgi.

„Labi, ka es nolēmu veidot papildus pāļu siltinājumu jeb tā sauktos pāļu svārkus. Atrokot pamatus, ieraudzīju, ka tos bija siltinājuši neprašas. Putuplasts bija salikts pa roku galam – ar spraugām, šķībi, greizi. Mēs ne tikai visu izlabojām, bet arī papildus nosiltinājām pāļus dziļumā līdz pat metram no zemes augšējās kārtas. Protams, no pāļu radītā siltuma zuduma pilnībā izvairīties neizdevās, bet to ietekmi samazinājām līdz minimumam. Tomēr kopumā manas mājas lielākais trūkums ir tās pamati,” atklāj saimnieks.

 

Kārtīgs jumts – ļoti izturīgs un silts

Ja mājas sienas nav iecerētas īpašas, tās var būvēt no jebkādām būvmateriāliem, svarīgākais ir, lai tās tiktu atbilstoši siltinātas. Turpretī ierīkot jumtu gan nav gluži tik vienkārša padarīšana. Lai jumtu atbilstoši nosiltinātu, kā šīs mājas gadījumā, ir nepieciešams pat 50 cm biezs siltumizolācijas materiālu slānis, piedevām, vienkāršas spāres nav pats piemērotākais risinājums. Redziet, tādu izmēru spāres, kādas mēs visi tās iedomājamies, neražo neviens uzņēmums. Šim nolūkam ir nepieciešams masīvs papildus karkass. Tomēr šīs pasīvās mājas gadījumā karkass nemaz nešķiet neveikls, jo jumta konstrukcijām ticis izmantots tirgus jaunums, proti, OSB sijas. Šo siju augstums ir 40 cm, tāpēc vēl nepieciešams būs vien izkalt papildus 10 cm. Šo siju pamatdaļu veido starp divām brusām ielīmētas OSB plāksnes, kas izceļas ar ievērojami labāku siltumvadītspēju salīdzinājumā ar koku, jo siltumizolācijas materiāls aptver gandrīz visu siju. Nenosiltināta paliek tikai ļoti šaura koka daļa, kas ir ārkārtīgi svarīgi pasīvajām mājām, jo tīrs koks pats par sevi jau rada zināmu siltuma tiltu.

„Koks nav tik silts kā putuplasts vai vate. Turklāt šīs sijas ir vieglākas par parastajām spārēm, tomēr to izturības līmenis nav zemāks. Arī cena bija līdzīga. Man imponēja tas, ka tādējādi mājā būtu izmantota gandrīz viengabalaina rūpnīcas sistēma, nevis uz vietas sameistarots rāmis,” skaidro par savu izvēli ļoti pārliecinātais mājas saimnieks.

 

Citas mājas īpatnības

Kārlis kopā ar ģimeni pašlaik savam mājoklim izvēlas logus. Logu tirgus piedāvā plašu produktu klāstu, taču saimnieks vēlētos, lai logi, kas rotās viņa māju, būtu tikuši sertificēti Pasīvo māju institūtā, kas atrodas Vācijā, Darmštatē. Ģimene apsver arī topošās mājas fasādes apdari, par šo elementu gan šobrīd prātojot mazāk. Īstais jumta segums ir jau ticis atrasts – dakstiņi, kas jau kā kronis rotā būvi, un nav nepieciešams rūpēties par papildus celtnes izgreznošanu. Rokā ir! Šajā mājā dominēs apmetums un vairāki desmiti kvadrātmetru klinkera flīžu.

Jāpiezīmē arī, ka topošās mājas platība ir neliela – vien 140 kvadrātmetri. Turklāt tā nebūt nav nejaušība, jo, kā liecina Pasīvo māju institūta aprēķini, optimāla dzīvesvietas platība vienam ģimenes loceklim ir 35 m².

 

 

„Tieši tik daudz arī būvējam. Atteicāmies no garāžas, uzcelsim tikai neapsildāmu nojumi automobiļiem, un esam iecerējuši arī āra pieliekamo. Vārdu sakot, salīdzinot ar sākotnējo plašā vēriena plānu, tagad esam ietaupījuši aptuveni 100 m² telpas, kuru būtu nācies arī apsildīt, un līdz ar to arī ievērojamu naudas summu, kuru toties ieguldījām biezākos mājas siltināšanas materiālos. Tātad rezultātā neizdevām vairāk naudas nekā bijām plānojuši,” stāsta ar sasniegtajiem rezultātiem apmierinātais saimnieks.

Pašlaik lielākās mājinieku galvassāpes ir mājas apkures sistēmas plānošana. Viņi lēš, ka gadā apkurei būs vajadzīgi apmēram 2100 kWh enerģijas. Apkuri veicot tikai ar elektroenerģiju vien, sasniegt pasīvās mājas standartu nekādi neizdotos, tāpēc jārod citāds risinājums.

No gāzes, kas būtu atsevišķi jāpievada zemes gabalam, saimnieki, visdrīzāk, atteiksies, jo šis risinājums radītu vēl vienu siltuma jeb termisko tiltu. Saimnieki apsver apkures un karstā ūdens sildīšanu, izmantojot siltumsūkņus, kas enerģiju uzņem no gaisa. Tā ir tā saucamā „gaiss–ūdens” sistēma. Cita iespēja būtu izvēlēties urbumu – tā saucamo „ūdens–ūdens” sistēmu, ko parasti dēvē par ģeotermisko apkuri. Pirmā sistēma ir pieņemamāka zemāko uzstādīšanas izmaksu dēļ, tas izmaksātu aptuveni  4–7 tūkstošus eiro. Tomēr siltumsūkņu SPF koeficients jeb sezonas efektivitātes rādītājs sasniedz tikai 2,5 punktus. Šāds rādītājs liecina, ka apkures sistēma ir neefektīva, āra gaisa temperatūrai nokrītot zem -15 grādiem. Turpretī urbuma veidošana izmaksā dārgāk – apmēram 7–10 tūkstošus eiro –, taču ģeotermiskās apkures metodes SPF rādītājs ir lielāks – aptuveni 3,5.

Šie rādītāji ir ļoti precīzi jāaprēķina. Ja kādā no konstrukcijām rodas siltuma zudumi, tad citās tos ir jākompensē. Ja viens enerģijas avots nenodrošina vajadzības, nepieciešams meklēt citu. Svarīgākais ir tas, ka mērķi jau vienalga gandrīz esam sasnieguši. Māja būs patiešām silta, izturīga un ļoti ekonomiska, un, pats galvenais, tā kalpos mums, nevis otrādi. Proti, šajos laikos, kad visi esam tik ļoti aizņemti, maz kurš darbadienas vakarā vairs gribēs rušināties katlu mājā, veikt lai cik arī nelielus remontdarbus un tamlīdzīgi. Nopelnīto naudu mums visiem tāpat ir kur iztērēt. Pastāvīgi ieguldīt mājā – tas noteikti nav man,” ar pasīvās mājas būvniecības īpatnībām un nākotnes ieguvumiem, dzīvojot tādā mājoklī, dalās īpašnieks.

Kārļa izvēlēto speciālistu izmantotie tehniskie risinājumi nav vienīgie, kurus pašlaik piemēro pasīvo māju būvnieki Latvijā: pa pazemes tuneļiem – zem zemes izklātām caurulēm, ko sauc par zemes siltummaini – ēkām tiek piegādāts jau sasilis gaiss. Vēl tiek izmantoti saules kolektori, dažādiem lietojumiem paredzētas žalūzijas, nojumes un jumtiņi, kas novirza saules starus, un citi risinājumi. Veidi un gudrības, kā panākt ļoti augstu energoefektivitāti, patiesi ir atrodami. Tomēr būtiski jau no paša sākuma, sākot jau ar zemes gabala izvēlēšanos, apspriesties un runāt ar cilvēkiem, kuri šo būvniecības jomu izprot teju pilnīgi.

Veselībai un dzīvošanai ļoti labvēlīgs mikroklimats, nelieli apsaimniekošanas rēķini un vēl daudzi līdzīgi elementi, kas vairs neradīs raizes, ir ieguvums, izvēloties pasīvo mājokli. Arī trokšņaini kaimiņi vai ziemas periodā uz ilgāku laiku pazudusi elektrība nebūs problēma. Pasīvā māja visas šīs likstas savu būves īpatnību dēļ atrisina pati.

Prasības Kārļa mājoklim, lai tā atbilstu pasīvo māju standartam, t.i.,  lai mājas apsildīšanas vajadzībām pietiktu ar 15 kWh/m²:

• grīdās jābūt ieklātam putuplastam 40 cm biezumā (U – 0,091 W/m²K vai R-10,99 m²K/W),

• uz sienām nepieciešams 35 cm biezs Neopor slānis (U – 0,082 W/m²K vai R-12,19 m²K/W),

• jumtā vajadzīgs 50 cm biezs minerālvates klājums (U – 0,074 W/m²K vai R-13,51 m²K/W),

• mājas gaisa cirkulācija nedrīkst pārsniegt 0,4 reizes stundā, pie 50 Pa spiediena starpības starp āra un iekštelpām,

• rekuperatora efektivitātes darbības koeficientam jābūt ne mazākam kā 93%,

• logu siltuma caurlaides spēja nedrīkst būt lielāka nekā 0,8 W/m²K,

• tāpat jāpanāk ļoti laba mājas necaurlaidība, izmantojot rekuperatoru ar augstu efektivitātes koeficientu, pašus labākos logus, kā arī veidojot pēc iespējas mazāk siltuma tiltu.

PIEZĪME. PHPP programma rāda, ka, lai apkurinātu 1 m² mājas, gada laikā būs nepieciešamas 15 kWh enerģijas. Šis skaitlis tiek tikai prognozēts, jo standarta aprēķinos norāda, ka apkures sezonas laikā istabās tiks uzturēta 20 grādu temperatūra. Tāpēc, izvēloties augstāku temperatūru, nepieciešamais enerģijas daudzums attiecīgi pieaugs. Piedevām, apkures izmaksas aprēķinus var palielināt arī tāds apstāklis kā bieža mājas ārdurvju virināšana, tā ielaižot mājā aukstu gaisu, kas arī jāsasilda.

 

Arhitekta komentārs

Kārļa būvējamās mājas novietojums pēc debespusēm ir gandrīz nevainojams. Pieņemtos lēmumus, tiecoties pēc pasīvajām būvēm izvirzītajām prasībām, diktēja pati zemesgabala atrašanās vieta. Ko līdzīgu paveikt ēkā, kuras vitrīnas logi ir vērsti uz ziemeļiem, būtu ievērojami sarežģītāk, un tas arī izmaksātu vairāk. Taču nekas nav neiespējams.

 

Kas ir vissarežģītākais, projektējot pasīvo māju? Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri arī vēlas tādu mājokli? Kam ir nepieciešams pievērst uzmanību?

Forumos internetā, presē vai no būvniekiem iespējams iegūt daudz vērtīgas informācijas, bet tā bieži vien nav sistematizēta un cilvēkam, kas nav šīs jomas speciālists, tas ir, būvnieks, tie ir tikai fragmenti, no kuriem ir grūti iegūt pilnīgu ainu. Kopumā, groži vienalga jāuztic projektu vadītājam kopā ar atbilstošu speciālistu komandu. Ļoti svarīgu lomu pilda arhitekts, enerģijas patēriņa aprēķinātājs, konstruktors, apkures, ventilācijas speciālisti. Protams, ir iespējams nojaust, kurš projekta risinājums būtu tehniski veiksmīgāks, tomēr precīzu ainu parāda tieši aprēķini.

Runājot par ekonomiskās klases, energoefektīva mājokļa projektēšanas pamatprincipiem, visvieglāk īstenot ieceri uz dienvidiem orientētā zemes gabalā, kurā nav ēnu. Turklāt svarīgi atcerēties par logu apēnošanu vasaras laikā, jo lielu stiklotu un neaizklātu logu dēļ ievērojami palielinās telpu pārkaršanas iespējamība. Piedevām, garāžu labāk neiekļaut apsildāmajā platībā. Rekomendēju būvēt divu stāvu ēku, kurā būtu pēc iespējas mazāk stūru, jo tā ir vienkāršāka apsildāmā tilpuma forma, kā arī izvairīties no jebkādiem siltuma tiltiem.

No tehniskā viedokļa, labāk iztikt bez vēdināmās fasādes apdares sistēmām vai tās montēt uz stikla šķiedras detaļām. Ļoti piemērots būtu plakans jumts, bet, tomēr izvēloties slīpu jumtu, vislabāk izmantot OSB sijas. Tās ļauj sasniegt daudz efektīvākus siltuma rezultātus nekā parastās koka spāres. Jānoskaņojas ievērojami dārgākiem logiem, jo ieteicams izvēlēties siltākos no pieejamās izvēles. Tāpat ir nepieciešama rekuperācijas ventilācijas sistēma. Arī pārmērīga siltuma izolācijas slāņa biezināšana nav mērķtiecīga. Piemēram, sienām siltumizolācijas materiāli var būt vien 30–35 cm biezi. Biezāks slānis nepanāks labāku efektu.

Taču tās ir tikai vairumam labi zināmas tehniskas detaļas, pēc kurām akli vadīties nedrīkst. Svarīgi neaizmirst, ka mērķis nav panākt ļoti ekonomiska termosa iespaidu, bet gan augstu dzīves kvalitāti efektīvā mājā. Ļoti svarīgi ir neaizmirst par estētiku, proporcijām, ainavu. Ja zemes gabals atrodas pie upes vai meža malā, vai tam ir lielisks skats uz ziemeļiem, to nevar ignorēt, neveidojot tajā pusē logus vai tamlīdzīgi. Tāpat svarīgi arī neaizmirst iekštelpu dabisko apgaismojumu, telpas sajūtu, lai arī cik vilinoši būtu samazināt logus papildu ietaupītas kilovatstundas dēļ. Cilvēks ir augstākā prioritāte, būvē tieši viņam.

Ļoti gribētos, lai investori un kvartālu plānotāji vairāk pievērstu uzmanību tam, lai zemes gabalu dienvidpusē būtu pēc iespējas mazāk ēnu klātu platību. Arī pieprasījums pēc tādām mājām strauji pieaug.

 

Vai pasīvās mājas projektēšanas darba cena stipri atšķiras no šobrīd populārāko B enerģijas klases būvēto māju projektēšanas cenas?

Lai sasniegtu augstu energoefektivitātes klasi, jau projektēšanas laikā ir jāaprēķina enerģijas patēriņš un jāpielāgo risinājumi, ņemot vērā iegūtos rezultātus. Skaidrs, ka cena būs par 10–40% lielāka, atkarībā no projekta sarežģītības. Vēl ir svarīgi pievērst uzmanību, ka ir lietderīgi paralēli gatavot apkures un ventilācijas projektu daļas.

 

Cik ilgu laiku aizņem tādas mājas projektēšana?

Ja projektēšanas laikā tiek aprēķināts arī individuālās dzīvojamās mājas enerģijas patēriņš, process var ieilgt par aptuveni 1–2 mēnešiem. Tādējādi rodas papildu projektēšanas sadaļa, arhitektūras risinājumi ir jāsaskaņo, kā arī jākoriģē, ņemot vērā aprēķinus.

 

Jūs esat projektējis ne vienu vien energoefektīvu mājokli. Vai Jums jau ir izdevies sasniegt līdzīgus rezultātus kā Kārļa mājā? Ja nē, kādi bija ierobežojumi, kāpēc tas neizdevās?

Parasti mūsu prognozētais energoefektīvas mājas enerģijas patēriņš apkurei svārstās no 20 kWh/m² gadā (tas ir patēriņš ļoti kompaktā, kubam līdzīgas formas divstāvu vai vienstāva ēkā ar bēniņiem) līdz 35 kWh/m² gadā (patēriņš ne tik kompaktas formas mājoklī – lielākā vienstāva mājā). Tas ir prognozējamais rādītājs, kas iegūts projektēšanas stadijā, aprēķinot izmaksas. Lai reāli iegūtu šādus skaitļus, nepieciešama stingra būvniecības kontrole, ēkas testēšana, apkope. Pašlaik esam procesa pusē, gatavojot citu individuālās mājas projektu, kura apkurināšanas mērķis ir ap 15 kWh/m² gadā.

 

Kādu māju pēc enerģijas patēriņa apkurei šobrīd visbiežāk izvēlas topošie būvētāji?

Ja runājam par energoefektīvu māju (gan ne pasīvo, kurai enerģijas patēriņa rādītājs apkurei precīzi noteikts ne lielāks kā 15 kWh/m² gadā), cilvēki vēlas, lai tās enerģijas patēriņš apkurei būtu no 20 kWh/m² līdz 35 kWh/m² gadā. Šādi rādītāji palīdz sasniegt A vai pat A+ energoefektivitātes klases ēkām izvirzītās prasības. Tieši to es arī rekomendēju cilvēkiem, kas pašlaik plāno būvniecību. Taču būtiski neaizmirst, ka enerģiju taupošās mājas ir atšķirīgas, saules ietekmēto arhitektonisko risinājumu dēļ tās izskatās nedaudz citādi. Potenciālajiem jaunradītājiem iesaku nebaidīties no moderna izskata, ko rada lieli logi, un sistēmām, kas dienvidu pusē veido ēnas, kā arī atturīgām sienām ziemeļu pusē. Un, ņemot vērā, ka ikkatrā gadījumā zemes gabala stāvoklis ir atšķirīgs, jau no paša sākuma vajadzētu uzticēties speciālista vērtējumam.

 

Projektētāja komentārs

Kāds ir efektīvākais pasīvās mājas siltuma avots, vērtējot pēc cenas ieguvuma?

Vienas pareizās atbildes, iespējams, nemaz nav, viss ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Tehniskie reglamenti, kas nosaka ēku energoefektivitātes sertifikāciju un energoefektivitātes plānošanu, ierobežo dažas izvēles. Ar priekšrocībām izceļas ģeotermālie siltumsūkņi un biodegvielas katli.

 

Vai ir grūti izveidot pasīvo māju? Kādas prasības tām tiek izvirzītas Latvijas klimata apstākļos, t. i., kādus siltumizolācijas materiāla slāņus Jūs ieteiktu grīdām, sienām, jumtam?

Par pasīvo māju, saskaņā ar Pasīvo māju institūta, kas atrodas Vācijā, Darmštatē, izveidotajiem noteikumiem, var saukt māju, kuras apsildīšanas vajadzības nepārsniedz 15kWh/m² gadā. Pretējā gadījumā tā ir pasīva, bet ne pasīvā māja. Šīs prasības nav atkarīgas no klimata apstākļiem. Nepieciešamo siltumizolācijas biezumu nosaka ēkas forma, orientācija, „kaimiņu”, kas met ēnu, ietekme, būves necaurlaidības un ventilācijas sistēmas risinājumi. Jāpievērš uzmanība arī tam, ka ēkas enerģijas patēriņu telpu apkurei ietekmē ne siltumizolācijas biezums vien. Izmantojot ļoti lielu siltumizolācijas materiāla daudzumu, papildslāņa lietderība nav proporcionāla pievienotajam biezumam. Tādā gadījumā liela ietekme ir iepriekš nosauktajiem aspektiem un aukstuma tiltiem, kuri tiek izvērtēti katram konstruktīvajam risinājumam atsevišķi.  

 

Pēdējā laikā popularitāti guvušas arī A++ klases mājas. Vai tām izvirzītās prasības ir īstenojamas?

Īsi apskatīt šīm ēkām izvirzītās prasības visticamāk neizdotos. A vai A+ klases mājām noteiktie obligātie parametri ir reāli īstenojami viena līdz divu dzīvokļu dzīvojamās ēkās. Lai sasniegtu pasīvās mājas standartu (15 kWh/m² ēkas apkurei nepieciešamais enerģijas daudzums gadā) vairums no kritērijiem ir izpildīti. Taču A++ klases ēkām tiek izvirzītas papildus prasības – ēkā patērējamās enerģijas ražošanai jāierīko iekārtas, kas izmanto atjaunojamos enerģijas resursus.