Aktīviem cilvēkiem – pasīvās mājas

Ļoti ekonomiskas pasīvās mājas – nākotnes būves, kas arī pēc desmit gadiem visticamāk vēl var būt jaunums mājokļu tirgū un pieprasījums pēc tām tikai pieaugs.  

 

Trīsistabu dzīvokļa vietā – pasīvā māja

Viļņietis Mindaugas – topošās pasīvās mājas Pilaites mikrorajonā saimnieks. Līdz mājai – un vēl pasīvajai – noiets patiešām ilgs ceļš. Ideja par šādu mājokli dzima vēl pirms krīzes. Pieaugot Mindauga ģimenei, ievajadzējās arī plašāku mājokli. Tajā laikā, 2008. gada vasarā, trīsistabu aptuveni 80 kvadrātmetru dzīvoklis izmaksāja pār 400 000 Lt. Un tas vēl ir bez apdares.

„Man šķita, ka tāda cena par dzīvokli – neprātīga. Par līdzīgu summu, neskaitot zemes gabalu, bija iespējams uzbūvēt divreiz lielāku māju. Tomēr mājām bija viens ļoti liels ļaunums – dārga apkure. Mani draugi un paziņas par to maksāja pa 1000 un vairāk litu mēnesī. Tāpēc es sāku meklēt, kā būtu iespējams uzbūvēt daudz siltāku ēku. Tā 2009. gada sākumā uzzināju par pasīvajām mājām,” par savu izvēli stāsta saimnieks.

Kā daudzi lietuvieši, kuri noliedz visu, kas ir jauns, Mindaugs no sākuma grūti noticēja pasīvā mājokļa idejai. Viņam šķita, ka daudz biezāki nekā parasti siltināmie slāņi, īpaša ēkas necaurlaidība, rekuperācijas ventilācijas sistēma un kamīna neesamība, – diezgan absurda, grūti un dārgi īstenojama lieta. Tomēr pēc ilgiem mēnešiem, kas pavadīti interneta forumos, skatījums ir mainījies.

„Es nolēmu, ja projektēt un būvēt māju – tad tikai pasīvo. Tomēr tajā laikā sertificētu pasīvo māju ekspertu Lietuvā gandrīz nebija, bet esošie par projektiem prasīja no 35 tūkstošiem litu. Par laimi internetā izdevās iepazīties ar vajadzīgajiem cilvēkiem, kuri palīdzēja piepildīt sapni.”

 

Apetīte rodas ēdot

Nelielas mājas projektu izveidoja arhitekts Aurims Zaņausks (Aurimas Zaniauskas), bet aprēķinus ar PHPP (Passive House Planning Package – pasīvās mājas plānošana pakete) datorprogrammu veica projektētājs Karolis Januševičus (Karolis Januševičius). 2012. gada rudenī dzima pirmās idejas.

Balstoties uz pirmo Lietuvā uzbūvēto pasīvo māju pieredzi, saimnieks uzskatīja, ka viņa topošajam diezgan siltajam un ekonomiskajam mājoklim pietiks grīdās ieklāt 30–35 cm putuplasta, uz sienām pielīmēt 30 cm neopora, jumtā piepildīt 40–45 cm vates. 

„Izrādās, ka stipri kļūdījos. Ievadot datus PHPP programmā, atklājās, ka ēkas apkurei nepieciešamā enerģija ir 30 kWh/m². Situāciju pasliktina fakts, ka māja tiek būvēta nelielā 6 āru zemes gabalā, tādēļ daļu no saules siltuma apēd austrumu un dienvidu kaimiņi.

Uz kalna esošā kaimiņa māja aizsedz aptuveni 23 % gadā uz mājas krītošo saules siltumu. Dienvidu pusē kaimiņa nav, bet modelējot vienkāršu situāciju, PHPP programma parādīja, ka viņš varētu apēst aptuveni 29 % saules siltuma. Tas ir ļoti slikti, bet no apstākļiem nekur neizbēgsi,” projektētāju sniegtos rezultātus un īslaicīgu vilšanos atcerējās Mindaugs.

Veicot pirmos aprēķinus, tāpat netika izvērtēts tas, ka mazais zemes gabals nav ideāli pavērsts uz dienvidiem. Pēc korekciju veikšanas noskaidrojās, ka mājai nepieciešamā enerģija samazinājās līdz 21 kWh/m². Turpmāk samazināt mājas enerģijas patēriņu un tiekties pēc pasīvās mājas standarta padevās diezgan grūti, tomēr mērķis galu galā tika sasniegts. 

 

Vājākā mājas vieta  – pamati

Mindauga mājai vajadzēja pacelties uz pasīvām būvēm visbiežāk izmantotajiem plākšņu pamatiem, taču nācās izmantot urbpāļus. Šādu risinājumu nolēma ļoti nelabvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi.

„Ģeoloģiskajā izpētē noskaidrojās, ka vienā zemes gabala stūrī, norokot 40 cm no virsējā slāņa, sasniedzama nepieciešamās stiprības grunts, bet otrā pusē vajadzētu rakties vairāk nekā divarpus metru dziļumā. Turklāt visā teritorijā smiltis bija piespiestas, nenorokot augsni. Tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk šī zemes kārta var sākt pūt. Tādēļ, lai veidotu plākšņu pamatus, būtu vajadzējis izrakt aptuveni 3 m dziļu bedri, bērt daudzus smilšu slāņus un blietēt tos. Tas ir ļoti dārgi. Vārdu sakot, papildu zemes darbu dēļ man plākšņu pamati būtu izmaksājuši daudz vairāk, bet riskēt un būvēt māju uz neskaidras zemes nobijos,” saka Mindaugs. 

 

Neprasmīgi celtnieki – duncis mugurā pasīvajai mājai

Projektēt pasīvo māju, pēc Mindauga domām, ir ne tikai viegli, bet arī patīkami. Tomēr rozā brilles nākas noņemt, kad ir uzsākta būvēšana. Viena no lielākajām likstām – iespējams būvniecības defekts. Redz būvnieki ir pieraduši būvēt, kā ir pieraduši, un tas, ka pasīvā māja prasa ļoti rūpīgu un precīzu darbu, viņiem ir liels pārsteigums.

Saimnieks jau guva mācību, kad devās gandrīz nedēļu ilgā atvaļinājumā un viena uzņēmuma strādniekus atstāja siltināt pamatus. Atgriezies viņš ieraudzīja, ka viņi tik slikti bija veikuši savu darbu, ka nācās ātri un nedraudzīgi šķirties. Defekts tika novērsts un tas tika veikts ļoti rūpīgi.

„Labi, ka es nolēmu veidot pāļu svārkus – tā saukto papildu pāļu siltinājumu. Atrokot pamatus ieraudzīju, ka tos bija siltinājuši neprašas. Putuplasts salikts jebkā – ar starpām, šķībi, līki. Ne tikai visu izlabojām, bet arī papildus līdz metra dziļumam no zemes augšējās kārtas nosiltinājām pāļus. Protams, no pāļu radītā siltuma zuduma pilnībā izvairīties neizdevās, bet to ietekme ir samazināta līdz minimumam. Kopumā  šīs manas mājas lielākais trūkums ir pamati,” atklāj saimnieks.

 

Jumts – nopietns: ļoti izturīgs un silts

Ja sienas mājas nav īpašas, tās var būvēt no jebkādām būvmateriāliem, svarīgākais, lai tās tiktu atbilstoši siltinātas, tad, lūk, ierīkot jumtu nav tik vienkārša lieta. Lai atbilstoši siltinātu, kā šinī gadījumā, ir nepieciešams pat 50 cm siltumizolācijas materiālu slānis, bet vienkāršas spāres nav pati piemērotākā lieta. Redz tādu izmēru spāres, kā visi tās mēs iedomājamies, neviens neražo. Nepieciešams papildu masīvs karkass. Tomēr šo pasīvo māju gadījumā karkass nebūs neveikls. Jumta konstrukcijām izmantots jaunums tirgū – OSB sijas. To augstums ir 40 cm. Tāpēc vajadzēs tikai papildu 10 cm pakalšanas. Siju pamatu veido starp divām brusām ielīmētas OSB plāksnes, kas izceļas ar ievērojami labāku siltumvadītspēju salīdzinājumā ar koku, jo siltumizolācijas materiāls aptver gandrīz visu siju. Nenosiltināta paliek tikai ļoti šaura koka daļa. Pasīvajai mājai tas ir ļoti svarīgi, jo tīrs koks jau rada šādu tādu siltuma tiltu. 

„Koks nav tik silts kā putuplasts vai vate. Turklāt šīs sijas ir vieglākas par parastajām spārēm, bet to izturība nav zemāka. Un cena bija līdzīga. Imponēja, ka būs gandrīz viengabalaina rūpnīcas sistēma, nevis uz vietas sameistarots rāmis,” apgalvoja par savu izvēli ļoti pārliecināts saimnieks.

 

Citas mājas īpatnības

Mindaugs kopā ar ģimeni pašlaik izvēlas mājoklim vajadzīgos logus. To tirgū jau ir bagātīgs klāsts, bet vēlētos sertificētu Pasīvo māju institūtā. Izvēlas arī nākotnes fasādes apdari, bet par pēdējo domā mazāk. Jumta segums – dakstiņi, tādēļ tie rotā visu māju un nav nepieciešams rūpēties par papildu rotāšanu. Šajā mājā dominēs apmetums un vairāki desmiti kvadrātmetru klinkera flīžu.

Neliela mājas platība – 140 kvadrātmetri. Turklāt šāda platība nav nejaušība. Pasīvo māju institūts ir aprēķinājis, ka optimāla platība uz vienu ģimenes locekli ir 35 kvadrātmetri. 

 

 

„Šeit tik arī veido. Atteicāmies no garāžas, būs tikai neapsildāma nojume automobiļiem, āra pieliekamais. Vārdu sakot, no sākotnējā plašā vēriena ietaupījām aptuveni 100 kvadrātmetru, kurus būtu nācies sildīt. Un reizē arī ievērojamu naudas summu, kuru ieguldījām biezākiem mājas siltināšanas materiāliem. Tātad neizdevām vairāk naudas nekā bijām plānojuši,” ar sasniegtajiem rezultātiem ir apmierināts saimnieks.

Pašlaik lielākās topošo iedzīvotāju galvassāpes – mājas apkures sistēma. Tiek lēsts, ka gadā apkurei vajadzēs apmēram 2100 kWh enerģijas. Ja tiks sildīts tikai ar elektroenerģiju, sasniegt pasīvās mājas standartu nekādi neizdotos, tāpēc nepieciešams citāds risinājums.

No gāzes, kas jāpievada līdz zemes gabalam, saimnieki visdrīzāk atteiksies, jo tas būtu vēl viens siltuma tiltu avots. Tiek apsvērta apkures un karstā ūdens sildīšana ar siltumsūkņiem, kuri enerģiju uzņem nogaisa („gaiss–ūdens” sistēma) vai urbuma („ūdens–ūdens” sistēma, ko parasti dēvē par ģeotermisko apkuri). Pirmā sistēma ir pieņemamāka zemāku uzstādīšanas izmaksu dēļ (aptuveni 14–23 tūkstoši Lt), bet tās SPF (sezonas efektivitāte) sasniedz tikai 2,5. Tāda apkure ir neefektīva, āra gaisa temperatūrai nokrītot zem -15 grādiem. Otra maksā dārgāk (apmēram 25–35 tūkstošus Lt), taču tās SPF ir lielāks – aptuveni 3,5.

„Viss ir ļoti precīzi jāaprēķina. Ja kādās no konstrukcijām rodas siltuma zudumi, tad citās tos ir jākompensē. Ja viens enerģijas avots nenodrošina vajadzības, nepieciešams meklēt citu. Svarīgākais, ka mērķi vienalga jau gandrīz sasniedzām. Māja būs patiešām silta, izturīga un ļoti ekonomiska. Galvenais – tā kalpos mums, nevis otrādi. Tak šajos laikos esam tik aizņemti, ka pēc darbadienas maz kam vēl gribas rušināties katlu mājā, veikt kaut arī nelielus remontdarbus un tamlīdzīgi. Nopelnīto naudu visiem tāpat ir kur iztērēt. Pastāvīgi ieguldīt mājā – tas noteikti nav man,” ar pasīvās mājas būvniecības īpatnībām un dzīves tādā mājoklī nākotnes ieguvumiem dalījās īpašnieks.

Mindauga izvēlēto speciālistu izmantotie tehniskie risinājumi nav vienīgie, kurus piemēro pasīvo māju būvnieki pašlaik Lietuvā: ēkās tiek piegādāts pa pazemes tuneļiem (zem zemes izklātas caurules, tā saukto zemes siltummaini) jau sasilis gaiss, tiek izmantoti saules kolektori, dažādiem lietojumiem paredzētas žalūzijas, nojumes un jumtiņi, kas novirza saules starus utt. Veidi un gudrības, kā panākt ļoti augstu energoefektivitāti, patiesi ir. Tomēr būtiski jau no paša sākuma, no zemes gabala izvēles, apspriest un runāt ar cilvēkiem, kuri par tādu būvniecību izprot gandrīz visu.

Labāka veselība, dzīvošanai ļoti labvēlīgs mikroklimats, mazi rēķini un vēl daudz situāciju, kas vairs neradīs raizes, – to jūs saņemsiet, ja jūsu mājas būs pasīvās. Trokšņojoši kaimiņi, ziemā uz ilgāku laiku pazudusi elektrība – tā nav problēma. Tāda būve visas šīs problēmas savu īpatnību dēļ atrisina pati.

Lins Lals 

Prasības Mindauga mājai, lai tā atbilstu pasīvās mājas standartam, t. i.,  apkurei pietiktu ar 15 kWh/m²:

• grīdās jābūt 40 cm putuplastam (U – 0,091 W/m²K vai R-10,99 m²K/W),

• uz sienām – 35 cm Neopor (U – 0,082 W/m²K vai R-12,19 m²K/W),

• jumtā – 50 cm minerālvates (U – 0,074 W/m²K vai R-13,51 m²K/W),

• mājas gaisa cirkulācija nedrīkst pārsniegt 0,4 reizes stundā, pie 50 Pa spiediena starpības starp āru un iekštelpām,

• rekuperatora efektivitātes darbības koeficients – ne mazāks kā 93 %,

• logu siltuma caurlaides spēja – ne vairāk kā 0,8 W/m²K,

• tāpat nepieciešama ļoti laba mājas necaurlaidība, ar rekuperatoru, kuram ir augsts efektivitātes koeficients, paši labākie logi un pēc iespējas mazāk siltuma tiltu.

PIEZĪME.  PHPP programma rāda, ka mājas 1 m² apkurei gada laikā vajadzēs 15 kWh enerģijas. Šis skaitlis tiek tikai prognozēts. Aprēķinos standartā norāda, ka apkures sezonas laikā istabās tiks uzturēta 20 grādu temperatūra. Ja būs augstāka temperatūra, nepieciešamā enerģija pieaugs. Apkures izmaksas var palielināt arī bieži uz āru virināmas durvis.

 

Speciālista komentārs

Sertificēts pasīvo māju arhitekts Aurims Zaņausks

Mindauga būvējamā māja gandrīz ideāli pagriezta pēc pasaules virzieniem. Pieņemtos lēmumus, tiecoties pēc pasīvajām būvēm izvirzītajām prasībām, diktēja pati zemes gabala atrašanās vieta. Kaut ko līdzīgu paveikt ēkā, kuras vitrīnas logi vērsti pret ziemeļiem, ir ievērojami sarežģītāk un tas papildus maksā. Taču nekas nav neiespējams.

 

Kas ir visgrūtākais, projektējot pasīvo māju? Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kas vēlas tādu mājokli, kam pievērst uzmanību?

Forumos internetā, presē vai no būvniekiem iespējams iegūt daudz vērtīgas informācijas, bet tā bieži vien nav sistematizēta un cilvēkam, kas nav tās jomas speciālists (būvnieks), tie ir tikai fragmenti, no kuriem ir grūti iegūt pilnīgu ainu. Kopumā vadīšana vienalga ir jāveic projektu vadītājam ar atbilstošu speciālistu komandu. Ļoti svarīgu lomu izpilda arhitekts, enerģijas patēriņa aprēķinātājs, konstruktors, apkures, ventilācijas speciālisti. Iespējams apjaust, kurš projekta risinājums ir tehniski labāks, bet galu galā visu parāda aprēķini.

Ja mēs runājam par pamatprincipiem, projektējot ekonomiskās klases, energoefektīvu māju – visvieglāk īstenot ieceri uz dienvidiem orientētā zemes gabalā, kurā nav ēnu. Turklāt svarīgi atcerēties logu apēnošanu vasaras laikā, jo stiklotu un neaizklātu lielu atveru dēļ ievērojami palielinās telpu pārkaršanas iespējamība. Garāžu labāk neiekļaut apsildāmajā platībā. Rekomendējams būvēt divu stāvu ēku, kurā būtu pēc iespējas mazāk stūru, tā ir vienkāršāka apsildāmā tilpuma forma. Izvairīties no jebkādiem siltuma tiltiem.

No tehniskā viedokļa, labāk iztikt bez vēdināmās fasādes apdares sistēmām vai tās montēt uz stikla šķiedras detaļām. Ļoti piemērots plakans jumts, bet, ja veidojam slīpu – labāk izmantot OSB sijas. Tās ļauj sasniegt daudz labākus siltuma rezultātus nekā parastās koka spāres. Jānoskaņojas ievērojami dārgākiem logiem – ieteicams izvēlēties siltākos. Nepieciešama rekuperācijas ventilācijas sistēma. Pārmērīga siltuma izolācijas slāņa biezināšana nav mērķtiecīga. Piemēram, sienām siltumizolācijas materiāli var tikai būt 30–35 cm. Ar biezāku nekādu efektu neiegūsim.

Taču tas viss ir tikai vairumam labi zināmi tehniski momenti, pēc kuriem akli vadīties nedrīkst. Svarīgi neaizmirst, ka mērķis nav ļoti taupīgs termoss, mērķis – augsta dzīves kvalitāte efektīvā mājā. Ļoti svarīgi ir neaizmirst estētiku, proporcijas, ainavu. Ja zemes gabals atrodas pie upes vai meža, tam ir lielisks skats uz ziemeļiem, nekādā veidā nevar to ignorēt, neveidojot tajā pusē logus vai tamlīdzīgi. Tāpat svarīgi arī neaizmirst iekštelpu dabisko apgaismojumu, telpas sajūtu, lai arī cik vilinoši būtu samazināt logus papildu ietaupītas kilovatstundas dēļ. Cilvēks ir augstākā prioritāte, jo būvē viņam.

Ļoti gribētos, lai investori un kvartālu plānotāji vairāk pievērstu uzmanību tam, lai zemes gabalu dienvidpusē būtu pēc iespējas mazāk platību, ko klāj ēnas. Pieprasījums tādu vietu mājām strauji pieaug.

 

Vai pasīvās mājas projektēšanas darba cena stipri atšķiras no šobrīd populārāko B enerģijas klases būvēto māju projektēšanas cenas?

Lai sasniegtu augstu energoefektivitātes klasi, jau projektēšanas laikā ir jāaprēķina enerģijas patēriņš un jāpielāgo risinājumus, ņemot vērā iegūtos rezultātus. Skaidrs, ka cena būs lielāka par 10–40 procentiem, atkarībā no projekta sarežģītības. Vēl ir svarīgi pievērst uzmanību, ka ir lietderīgi paralēli gatavot apkures un ventilācijas projektu daļas.

 

Cik ilgu laiku aizņem tādas mājas projektēšana?

Ja projektēšanas laikā tiek aprēķināts individuālās dzīvojamās mājas enerģijas patēriņš, process var ieilgt aptuveni 1–2 mēnešus. Rodas papildu projektēšanas  daļa un arhitektūras risinājumus jāsaskaņo , kā arī jākoriģē, ņemot vērā aprēķinus.

 

Jūs projektējāt ne vienu vien energoefektīvu māju. Vai jau izdevās sasniegt līdzīgus rezultātus kā šajā Mindauga mājā? Ja nē, kas ierobežoja, kāpēc neizdevās?

Parasti mūsu prognozētais energoefektīvas mājas enerģijas patēriņš apkurei svārstās no 20 kWh/m² gadā (ļoti kompaktas, kubam līdzīgas formas divstāvu vai vienstāva ēkā ar bēniņiem) līdz 35 kWh/m² gadā (ne tik kompaktas formas – lielāka vienstāva mājas). Tas ir prognozējamais rādītājs, kas iegūts projektēšanas stadijā, aprēķinot izmaksas. Lai reāli iegūtu šādus skaitļus, nepieciešama stingra būvniecības kontrole, ēkas testēšana, apkope. Pašlaik esam pusē, gatavojot citu individuālās mājas projektu, kura mērķis ir ap 15 kWh/m² gadā apkurei. 

 

Kādu māju pēc enerģijas patēriņa apkurei tagad vēlas topošie būvētāji?

Ja runājam par energoefektīvu māju (ne pasīvo, kurai precīzi noteikts ne lielāks kā 15 kWh/m² gadā enerģijas patēriņa apkurei rādītājs), vēlas, ka tā izmantotu no 20 kWh/m² līdz 35 kWh/m² enerģijas gadā apkurei. Šādi rādītāji palīdz sasniegt A vai pat A+ energoefektivitātes klases ēkām izvirzītās prasības. Tieši to es arī rekomendēju tiem, kas pašlaik plāno būvniecību. Taču būtiski neaizmirst, ka enerģiju  taupošās mājas ir atšķirīgas, saules ietekmēto arhitektonisko risinājumu dēļ, tās izskatās nedaudz citādi. Potenciālajiem jaunradītājiem iesaku nebaidīties no modernāka izskata ar lieliem logiem un sistēmām, kas dienvidos veido ēnas, kā arī atturīgām sienām ziemeļos. Un, tā kā katrā gadījumā zemes gabala situācija ir atšķirīga, no paša sākuma vajadzētu uzticēties speciālistam.

 

Speciālista komentārs


Sertificēts pasīvo māju projektētājs Karolis Januševičus


Kāds pēc cenas-ieguvuma attiecības ir efektīvākais pasīvās mājas siltuma avots?

Vienas pareizās atbildes, iespējams, nav – atkarīgs no konkrētās situācijas. Tehniskie reglamenti, kas nosaka ēku energoefektivitātes sertifikāciju un energoefektivitātes plānošanu, ierobežo dažas izvēles. Ar priekšrocībām izceļas ģeotermālie siltumsūkņi un biodegvielas katli.

 

Vai ir grūti izveidot pasīvo māju? Kādas prasības tām tiek izvirzītas Lietuvas klimatā, t. i., kādus siltumizolācijas materiāla slāņus rekomendētu grīdām, sienām, jumtam?

Par pasīvo māju, saskaņā ar Vācijas Passivhaus institūta noteikumiem, var saukt māju, kuras siltuma vajadzība nepārsniedz 15kWh/m² gadā. Pretējā gadījumā tā ir pasīvā, bet ne pasīva māja. Šīs prasības nav atkarīgas no klimata. Nepieciešamo siltumizolācijas biezumu nosaka ēkas forma, orientācija, „kaimiņu”, kas met ēnu, ietekme, būves necaurlaidības un ventilācijas sistēmas risinājums. Jāpievērš uzmanība tam, ka ēkas enerģijas patēriņu telpu apkurei ietekmē ne tikai siltumizolācijas biezums. Esot ļoti lieliem siltumizolācijas materiāla daudzumiem, papildu slāņa lietderība nav proporcionāla pievienotajam biezumam. Tādā gadījumā lielu ietekmi rada iepriekš nosauktie aspekti un gareni aukstuma tilti, kuri tiek izvērtēti katram konstruktīvajam risinājumam. 

 

No 2021. gada Lietuvā būs jābūvē tikai A++ klases mājas. Vai tām izvirzītās prasības ir īstenojamas?

Īsi apskatīt šīm ēkām izvirzītās prasības visticamāk neizdotos. A vai A+ klases obligātie parametri reāli īstenojamai viena – divu dzīvokļu dzīvojamās ēkās. Lai sasniegtu pasīvās mājas standartu (15 kWh/m² gadā nepieciešamā siltuma ēku apkurei) vairums no kritērijiem ir izpildīti. A++ klases ēkām tiek izvirzītas papildu prasības – ēkā patērējamās enerģijas ražošanai jāierīko iekārtas, kas izmanto atjaunojamos enerģijas resursus.